Johans Fridrihs Stefenhāgens (1744-1812)	1769. gadā Johans Fridrihs Stefenhāgens (1744–1812) apprecēja Kurzemes Lielkunga grāmatu spiedēja Kristiāna Lītkes atraitni A.M. Lītki. Pūrā līdzi Stefenhāhens ieguva īpašumā spiestuvi un kļuva par Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēju ar priekšgājēja privilēģiju apstiprinājumu, 65 dālderu lielu algu, pārtikas un malkas „deputātu“ un brīvu dzīvokli spiestuves namā. 1799. gadā Stefenhāgens pabeidz celt savu jauno spiestuves namu Kaņģīzeru (Kannulējēju) ielā 20 un par kompanjonu pieņem adoptēto māsasdēlu J. M. Pētersu. Turpmāk uzņēmums saucas ’’J. F. Stefenhāgens un dēls’’. Jelgavas tipogrāfija tieši šo notikumu uzskata par uzņēmuma 240 gadus ilgās vēstures sākumu. Stefenhāgeni bija ievērojama grāmatu izdevēju dzimta Jelgavā, kuras pārstāvji vadījuši šo uzņēmumu 150 gadu ilgā laika posmā – no 1769. līdz 1919. gadam.
"Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774.gadu".	Pirmais grāmatu iespiedējs Jelgavā bija Mihaēls Karnals. Viņš iespieda neliela apjoma darbus vācu un latīņu valodā - galma aprindām veltītus apsveikumus, biogrāfiskus materiālus, reliģiska satura grāmatas. Cik zināms, senākais no tiem iespiests 1667. gadā. Līdzīgi citām Eiropas valdnieku rezidencēm arī Jelgavai veltītas slavas dziesmas, kuras tika izdotas krāšņos iesējumos. Piemēram, 1686. gadā iznāca vēsturiska satura dzejojums „Mitau", ko sacerējis Jelgavas latīņu skolas rektors un hercoga bibliotēkas pārzinis Kristiāns Bornmanis. Dzejojumam ir 200 pantu, un tas stāsta par Jelgavu 17. gadsimtā. Toreiz pilsētas apkārtnē bijuši lieli meži, mājas celtas no koka. Jelgavas tirgus bijis rosīgs, un tirgoties varējuši arī lietus laikā zem nojumēm. Dzejojumā minēta arī G. Radecka spiestuve, kas atradusies Lielupes attekas Driksnas krastmalā: "Arī galma grāmatspiestuve, kas pie Driksnas atrodas, Ar visu mākslu fantāziju ķeras pie darba. Tur saliek, saista, iespiež un prāta jaunus augļus Sūta nezināmā pasaulē, kur tie sāk jaunu dzīvi."
"Grāmatas, kuras šeitan Jelgavā pie grāmatu spiedēja Stefenhāgena, Rīgas un Liepājas pilsētā pie grāmatu preciniekiem, kā arīdzan citās pilsētās pie bokbinderiem par to klātdriķētu maksu neiesietas var dabūt"	Līdz pat 19. gadsimta 60. gadiem ceļš no Pēterburgas uz Rietumeiropu gāja caur Jelgavu, kas jo sevišķi vairoja tās kā kultūras centra nozīmi. Jelgava bija starpniece Eiropas valstu kontaktos un kultūras vērtību apmaiņā. Līdz ar to uzplauka arī grāmatniecība. Lielā skaitā ieplūda citu zemju tā laika progresīvo zinātnieku darbi, un arī Jelgavas izdevumi nokļuva tālu aiz tās robežām.  1773. gadāJ. F. Stefenhāgens izdod "Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774.gadu". 1782. gadā J. F. Stefenhāgens iespiež Vecā Stendera darbu „Jauna ABC un lasīšanas mācība" - ābeci latviešu bērniem bez bībeles kanoniskiem tekstiem. Apgaismes centienu ietekmē J. F. Stefenhāgens izdod M. Stobes rediģēto pirmo vispārīga satura žurnālu latviešu valodā „Latviska gada grāmata" (1797-1798). Šajā žurnālā J. F. Stefenhāgens arī publicē grāmatu sarakstu "Grāmatas, kuras šeitan Jelgavā pie grāmatu spiedēja Stefenhāgena, Rīgas un Liepājas pilsētā pie grāmatu preciniekiem, kā arīdzan citās pilsētās pie bokbinderiem par to klātdriķētu maksu neiesietas var dabūt" (Latviska gada grāmata, 1797, Nr. 3, 162.-168. lpp.).
Tipogrāfijas ēka 1944. gadā Vaļņu ielā 8   Sietuve Raiņa ielā 34 1959. gadā uzbūvētā jaunā tipogrāfijas ēka Raiņa ielā 27   Jelgavas tipogrāfijā iespiestie reģionālie laikrtaksti Rokas saliktuves cehs Mašīnsalikšanas cehs Augstspiede Vārstspiede	1825. gadā Jelgavas spiestuvē sāk izmantot litogrāfiju. Stefenhāgens savā spiestuvē ievieš daudz iespiedtehnikas jaunumu. Jau 1840. gadā viņš viens no pirmajiem Baltijā iegādājas ātrspiedi. Lielu metienu izdevumiem, kā reliģiska satura grāmatām Stefenhāgens lieto stereotipus. Piemēram, laikā no 1838. līdz 1848. gadam viņš izdod dziesmu grāmatu - sākumā 3000 eksemplāru, tad 17 atkārtotos metienos, kopumā 41 000 eksemplāru. Grāmatu iespiešanas tehnika strauji attīstās. Stefehāgena uzņēmumā ir burtu lietuve, kurā 19. gadsimta 50. gados izgatavo 30 dažādas burtu garnitūras. 19. gadsimta beigās Jelgavā darbojies arī grāmatu iespiedējs Eduards Zīslaks (1850-1888). Dzimis Jelgavā, kā māceklis strādājis Kurzemes guberņas spiestuvē, ieguvis profesionālu izglītību. 1875. gada 27. janvārī saņem no Kurzemes gubernatora koncesiju savam uzņēmuma un sāk patstāvīgas izdevēja gaitas Jelgavā. Viņa spiestuve savulaik bijusi modernākā Latvijā. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī ļoti iecienīts ir E. Zīslaka Jelgavā izdotais „Latviešu kalendārs" ar bildēm, kas sāk iznākt 1876. gadā. E. Zīslaka izdevniecība uzskatāma par vienu no pirmajām, kas rūpējusies par latviešu grāmatas glītu ārējo apdari un līdz ar to mācījusi lasītāju vērtēt grāmatu kā mākslas darbu. Parādās krāsainas litogrāfijas. Vienam izdevumam ir vienāds papīrs, krāsas un segums. Izveido oriģināliesējumu. Spiestuvē nav nolietotu burtu, matricas tiek pasūtītas Vācijā, vēlāk E. Zīslakam pašam ir burtu lietuve. Grāmatām ir dažādi formāti. 1893. gadā E. Zīslaka spiestuve nonāk Jēkaba Draviņa - Dravnieka (1858-1927) īpašumā. J. Dravnieks bija pedagogs, pirmais latviešu grāmatizdevējs, kas uzsācis lielu, tautas kultūras dzīvē nozīmīgu izdevumu sagatavošanu, gandrīz 50 gadus strādājis žurnālistikā un valodniecībā. 1890. gadā viņš uzsāk priekšdarbus „Konversācijas vārdnīcas" izdošanai un līdz 1895. gadam izdod 25 burtnīcas. J. Dravnieks izdevis arī K. Barona „Latvju dainas". 1894. gadā iznāk pirmā to burtnīca ar mākslinieka R. Zariņa zīmētu vāku. Pavisam J. Dravnieks izdevis trīs „Latvju dainu" burtnīcas. 19. gadsimta 90. gados Jelgavā ir sešas tipogrāfijas, 12 grāmatveikali un 13 sietuves. 1944. gada vasaras kaujas par Jelgavu šo skaisto Zemgales pērli pārvērš par gruvešu kaudzi, gruvešos ir arī visa Jelgavas poligrāfijas un grāmatsiešanas industrija. Bet iznīcināt var iekārtas un ēkas, ne poligrāfiķu garu. Jau 1944. gada beigās tipogrāfija tiek atjaunota Valņu ielā 8. 1946. gadā tipogrāfija pārceļas uz Raiņa ielu 34. 1959. gadā tiek uzbūvēta jauna ēka tipogrāfijas vajadzībām Jelgavā, Raiņa ielā 27. Šajā laikā tipogrāfijas uzdevums ir nodrošināt gan reģionālo laikrakstu drukāšanu, gan veikt dažādus cita veida iespieddarbus. Uzņēmumā stingri darbojas cenzūra, un, lai iespiestu kādu izdevumu, materiāls vispirms jāsaskaņo ar vietējo Komunistiskās partijas komiteju. Uzņēmums ir pietiekami moderns savam laikam - ar rokas saliktuves cehu un mašīnsalikšanas iespējām, gan modernām augstspiedes un vārstspiedes iespiedmašīnām, gan pēcapstrādes iespējām. Pēc 1980. gada uzņēmumā ieviesta ofseta tehnoloģija. Uzstādīta arī jauna Indijā izgatavota iespiedmašīna RO-62 ar četrām sekcijām. Galvenie produkti ir avīzes un brošūras Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai un izdevniecībām „Liesma", „Zvaigzne", „Avots" un citām.   Kopš 1996. gada Jelgavas tipogrāfija ir privāts Latvijas uzņēmējiem piederošs uzņēmums, kas īpaši specializējas grāmatu un reklāmas materiālu iespiešanā un iesiešanā. Apvienojot Jelgavas poligrāfijas un grāmatiespiešanas tradīcijas, uzņēmumā uzkrāto pieredzi, poligrāfiķu garu un jauno īpašnieku ambīcijas un darba sparu, turpmāko gadu laikā uzņēmums piedzīvo strauju augšupeju un veiksmīgu attīstību. 1999. gada janvārī notiek apvienošanās ar Jelgavas uzņēmumu SIA "Alcedo", kas strāda sietspiedes tehnoloģijā. Līdz pat 2005. gadam uzņēmums iegādājas gan jaunas tehnoloģiskās iekārtas, gan aktīvi strādā reklāmas produkcijas izgatavošanas tirgū.